7. Februāris 2013 (14:56)
laikam tomēr gribu uz to diskotēku. galu galā ne vienmēr var iet uz ballīti atraidītiem mīlētājiem ar tik krutiem dīdžejiem
varētu pielillāties un dejot uz galda. katram taču kādreiz vismaz vienreiz tas jāpamēgina vai ne
tagad tikai jāpierauga, lai ierodas kāds, kas var mani apstādināt, pirms sevi galēji apkaunoju




ō! tas ir normāls level-ups. man nav gadījies
/es gan ilgu laiku mocījos minējumos, kā vispār esmu varējusi mājās tikt līdz atklājās, ka bija izstrādāts maršruts pa brīvībeni (līdz kurai jebkādā stadijā esmu mācējusi tikt, pat ja mājas līgojas), nogriezties, tad iet līdz diennakts iestādes gaismiņai un laipna bultiņa pat norāda, kur tieši jānogriežas. un tad tos padsmit metrus jau var kaut kā ar Dievu uz pusēm