kurtuāzās literārās mīliņas
garīgais: ironisks
ja reiz par ideālajiem varoņiem no literāriem darbiem, tad jāatzīstas, ka bērnībā tāds bija Rumcajs, Zvērkāvis (ak, ja es būtu bijusi tās izlaidīgās lēdijas vietā..) un mustangu mednieks Moriss Džeralds*. iespējams tieši viņu cēluma, drosmes un vīrišķīguma dēļ (pirmā kurtuāzā mīla tomēr diezgan svarīgs faktors personības attīstībai, vai ne) vēlāk nespēju pavilkties uz romantiskajiem ņergām (Romeo mani kaitināja, Hamlets arī diezgan bieži. no Poruka un tamlīdzīgiem romantisma autoriem piemetās gārgšana, stenēšana un galvas saķeršana. Purva bridēju lasīju ar šausmām).
un vispār no visas jebkad lasītās obligātās literatūras (un tās saraksts bijis izcili garš, jā) man visvairāk patika asiņainās sengrieķu traģēdijas - Mēdeja, Elektra, Edips, Ifigenija Taurīdā un citi tikpat asiņaini trilleri
*jāatzīstas, ka Jātnieks bez galvas bija pirmais ķieģelis, ko izlasīju kādu 11 gadu vecumā. turklāt jaukākās vietas kādas trīs reizes pēc kārtas
Jūsu literārās (slepenās) mīliņas?! m?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jā, gan Moriss Džeralds, gan Zvērkāvis, gan Vanagacs no "Pēdējā mohikāņa", gan Edmunds Dantess (tas, kurš vēlāk grāfs Monte Kristo) un Mārtins Īdens arī :)