mani ļoti kaitina jebkādas formas apgalvojums 'es gribētu būt gudrāks'. es, piemēram, esmu gudra. un no tā vien nekas nenotiek. nekas nav vieglāk. nesen aizpildīju iq testu un sanāca 113. ar interneta lietošanu reizināšanas vajadzībām un pārbaudot dažu vārdu nozīmi (jo svešvaloda un tā), iespējams ka būtu vairāk, jo uz beigām es kļūdas pēc pāris pārklikšķināju. šobrīd man tā gudrība palīdz apmēram tikpat, cik motivācija un to trīs gadu laikā, kad to, ko šobrīd studēju apguvu sāpju-kļūdu-mēģinājumu veidā.
un tā gudrība nepasargā no izklaidības, aizmāršības, pilnīga apkaunojuma, cietpaurīgas skriešanas sienā pat ja blakus ir durvis. ir jau arī plusi - plašo interešu dēļ varu saviesīgi parunāt par dažādām tēmām, bet ikdienā tas neko nemaina, ja ne apgrūtina, jo intelekts neko nenozīmē, pliks intelekts man sagādājis tikai grūtākus jautājumus mutiskos pārbaudījumos