šonakt kontā divas brīnišķīgas filmas - I'm A Cyborg, But That's OK un Love Ranch. varbūt man nebūtu vajadzējis skatīties šīs filmas tieši šobrīd un abas pēc kārtas, bet varbūt tas ir tieši tas, kas vajadzīgs Holivudas nogurdinātajiem un kaisles apmātajiem prātiem - atgādināt, ka mīlestība ne vienmēr ir tāda, kādu mēs to iedomājamies, ka formai nav nozīmes, ja mēs ļaujamiems, ka aizspriedumi neļauj notikt kam skaistam, ka svarīgi novērtēt brīnumu, kas ar tevi notiek, ka sniegt ir tikpat svarīgi kā saņemt

turklāt pirmajai filmai tālo austrumu aktieri ir ideāli piemēroti - tik ticami, patiesi un talantīgi uzņemt šādu nedaudz dīvainu filmu var tikai austrumos. korejieši labi pastrādājuši