18. Septembris 2012 (18:38)
vai nu zeme sāk riņķot ātrāk vai kļūstu pavisam veca, bet tikko paēdu no burkānu uz pupiņu sautējuma. viss ļoti garšīgi - no pašu dārza. ar krējumu. bez gaļas. un man tik vien kā gribas ko saldu. varbūt tomēr būšu apguvusi prasmi paēst bez gaļas un saldumiem
bet varbūt tas ir gaidot apēsto speķamaižu nopelns (speķamaize ar sīpolu - monamūr)
es esmu normālas kompilācijas, bet milzīgu ēstgribu - no rītiem ceļos pirms modinātāja, ja ļoti gribas ēst un varu brokastīs cept pankūkas vai kartupeļus. vai vārīt skābeņu zupu (true story). gaļu gan neēdu katru dienu, bet, pat ja tā - bez vakariņām tikai tad, kad esmu galīgi piekususi vai slima
elle vispār varētu būt vieta, kur mūždien kaut kas jāgludina un nedod ēst
/eju atkal taisīt speķmaizīti. dikti sakārojās