braucu krietni labāk - noslāpu tikai piecas reizes un vispār būtu četras, ja viena kaza nebūtu nelaikā uztaurējusi. nebūtu brīnums, ja tā pati kaza šodien tviterī ierakstītu par mani ko nejauku. bet tāda ir dzīve
priekšā darba divdiennieks, man par to domājot jau uzmācas nogurums, bet pēc tam sevi varbūt palutināšu. par tādu ekstru kā jaunas bikses nemaz nesapņoju (nevar jau visiem cilvēkiem paveikties tā kā eFkai), bet varbūt aizvedīšu sevi uz kafejnīcu apēst kādu franču kruasānu vai kur citur. jābauda pēdējās brīvās dienas kamēr vēl var
pa Jelgavu. es jau nebrīnos par to, ka taurē. gan jau es arī kādam savureiz uztaurēšu, bet šodien tas bija zemiski, jo es pat nebiju sačammājusies, kad man uzbļāva un tad nu es noraustīju kāju un nekāda laidenā atlaišana/uzspiešana nesanāca un tad nu gan es kavēju satiksmi, jā.
mani vairāk izbrīnīja tas, ka abas reizes, kad dabūju dzirdēt taures tie nebija stereotipiskie vīrieši dārgās mašīnās, kas nepacietīgi mīcās un pīpina, nē. šodien - dāmīte vidējos gados, no skata inteliģenta; iepriekšējā reizē vispār - penža sagrabējušā mašīnā taurēja tā, ka mēs visi salecāmies, skaļi lādējās un tad apbrauca ar krietni neatļautu manevru. vaj jau būt, ka viņš tiesības lika tālajos pēckara gados un krietni piemirsis kā tas ir :)