skan: carmina burana
kā ir mainīt dzīvesveidu uz pavisam? mani interesē to cilvēku pieredze, kas, piemēram, ir sākuši pa nopietnam sportot, pavisam atmetuši smēķēšanu, bet vislabāk - kļuvuši par vegāniem. ekstrēmi, jā, bet briestu lielajam dzīves lēmumam uzvesties prātīgi. un tā uzvešanās prātīgi nozīmētu mūžīgu dzelžainu diētu, izslēdzot no tās kādus produktus trīsdesmit uz pavisam un vēl vairāk tikai sezonāli un ļoti reti iekļaujot ēdienkartē. tā kā saasinājumu laikā slikti ir arī kartupeļi, visu laiku doma, ka jāsāk diēta un jāmaina ēšanas ieradumi, vienkārši šausmināja. bet tad es tā padomāju, ka vegāni taču arī no daudz kā atsakās. un tad es būtu tāda kā vegāne (ja neskaita to, ka ēstu liellopu un piena produktus un neēstu daudz ko no tā, ko ēd vegāni)
galu galā labāk salīdzināt sevi ar vegāniem, nevis diabētiķiem, jo vegāniem vismaz ir izvēle
viss ir izdarāms, ja ir motivācija.
kamēr man bija skaidrs iemesls, kāpēc neēst gaļu, tikmēr neēdu. tagad vienkārši vienalga, vieglāk ir ēst, jo vienkāršāk izvēlēties ēdienus ārpus mājas un mazāk jālasa sastāvs visam.
ar ēdieniem vispār ir tā, ka gandrīz pilnīgi visam var atrast kaut kādus aizvietotājus. kartupeļu biezputrā, teiksim, lai samazinātu kartupeļu sastāvu, var blenderēt klāt brokoļus un puķkāpostus (bezgalīgi garšīgi), un tā joprojām.
bet zin kā, tas "uz pavisam" skan tik nolemti, labāk dari tā: iedod sev kaut kādu laika posmu, say, divus mēnešus, kad kārtīgi pieturēsies pie plāna. kad sāksi justies labāk tā rezultātā, tad būs motivācija turpināt.
a ar sportu viss vienkārši - divu nedēļu laikā izveidojas ieradums, stabili.