tas, ka pašai diezgan skaidrs, ka ne pārāk pareiza tehnoloģija (iespējams arī proporcijas) receptei, kuru mēģinu pirmo reizi mūžā, imrpovizējot dažādus ieteikumus neko nemaina - esmu pilnīgi un galīgi apvainojusies uz plātsmaizi-rabarberkūku, kas sanāca nevis tāda, kādai jābūt plātsmaizei (es taču neprasu, lai man sanāktu tā, kā Zanes omei vai rasbainiekam vai Mārtiņam Rītiņam, es tikai gribēju našķi, kas darītu gaišāku manu vakaru), bet kaut kāda nekāda.
tā nu vakars izvērtās vēl šķērmāks - apvainojos uz sacepumu (tādu žēlīgu picveidīgu šļuru pusotra cm biezumā, pa kuru peld ar kanēli apkaisīta bagātīgi saldinātu rabarberu šļura, kas par plātsmaizi nav pat cienīgs saukties)
sarijos to pašu sacepumu ar tēju, tagad sēžu pie kompja resns un nelaimīx un atkal nespēju saņemties mācībām