vēl drusciņ un jāiet sust, tikai (naivi) ceru, ka šoreiz pie kojām mani negaidīs bijušais šefs-bandīts, kas aicina parunāties vai pabraukāties mašīnā, kamēr es neko diži vairāk par 'aš ņe noriu kalbēti su tevīm' un 'ja s taboi v mašinu ņe sjadu' nesaku, kamēr viņš vai nu drūmi glūn (un to nu viņš prot), nolej mani ar samazgām vai auro 'atdai ģengi, suka', kamēr es vai nu stāvu maziņa un stīva, kamēr pār mani paceļas draudīgs siluets, vai par mani iestājas kāds random cilvēks no kojām, parasti čalis
laikam sirdsapziņa pamodusies

UPD. pīs, man murgi rādās