katru reizi, kad grasos šeit ko ierakstīt, rodas motivācijas problēmas - vai tiešām vajag. vai gribas un vai man nav iebildumu to kādam stāstīt. nav jau nekas nopietns. onkoloģojas išūzi nemaz nebija onkoloģiski un daudzas citas problēmas kā vienmēr izrādījās imagināras.
nopirku šodien zābakus, kaujos ar slinkumu un pēdējo lubeni pirms nopietnā otrā cēliena sākuma, dzeru daudz tējas un turpinu mierīgi sēdēt savā čaulā.
varbūt tā arī vajag, vismaz beidzot jūtu, ka esmu laukā no bedres, kurā iesēdos, kad 'sūdi skāra ventilatoru big time' (user zan)