patiesībā tas, cik cilvēki ir visu zinoši ir līdz absurdam apbrīnojami. jo īpaši reizēs, ka visi pārāk aizņemti, lai sniegtu konkrētu nelielu palīdzību un pēc tam, protams, visi lieliski zin, kādēļ tu neesi gana labi ticis galā. man pat vairs nav ne spēka, ne vēlmes dusmoties, es tikai nedaudz brīnos, cik mēs, cilvēki, esam jocīgi
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 6. Janvāris 2010, 19:50
|
|
pīs.
tas nav par tevi, man vnk viena kundzīte sāka skaidrot kā pareizi atrast mājas tiem nelaimīgajiem trīsdesmit kaķiem, ko es viena pati diezgan neprasmīgā kārtā vēl neesmu paspējusi :/
|
Posted by: Spītniece (
ocher) Posted at: 6. Janvāris 2010, 20:30
|
|
nu, ja jau viņa tik gudra, lai nodrošina ar atrastām mājām jau rīt, nevis māca dzīvot. Neņem pierē. :*
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 6. Janvāris 2010, 21:53
|
|
es jau neņemu, mani vnk kaitina tas, ka cilvēkiem, kas pirkstu nav pakustinājuši viss labāk zināms, kaut vai tādēļ vien, ka es esmu jauna un zaļa un ne sūda no tā neko nesaprotu, jo rezultāti ir niecīgi, a pagājuši jau trīs mēneši.
dau. kā gan viens cilvēks, kas neesmu es varētu kaut pustik daudz izdarīt. es tre kā monstrs esmu plēsusies a mani tā visžēlīgi iesaka nepārdzīvot, ka tik slikti viss ir sanācis. it kā rezultāti ar to vien, kādi ir jau nebūtu pozitīvi paši par sevi
Tu par kaut ko konkrētu? Es kaut kā nejūtos saņēmusi nevienu saucienu pēc palīdzības. Vai arī man tā būtu jājūtas?