varbūt tomēr parunāt un sarunāt to biļeti uz Stokholmu. naudas tāpat nav, ja par braucienu nav jāmaksā, vismaz sviestmaizēm taču sakasīšu, galu galā - var taču novārīt dārzeņus, olas un uztaisīt kompotu, ko paņemt līdz. citādāk man šķiet, ka šo četru sienu bezcerība mani tiešām nosmacēs un es vispār esmu no tiem pozitīvi lādētajiem personāžiem. varēšu atšķelties no kompānijas, klīst pa pilsētu, sapazīties ar visādiem zviedriem, bildēt pilsētas ainavas un kaut vienu dienu izlikties, ka dzīvoju pa īstam.
tas, protams, ja prāmis pa ceļam nenogrims