9. Decembris 2009 (18:56)
Dažreiz man ļoti pietrūkst to sadzīvisko sīkumu, ko pagājšziem saucu par saviem - mājas ar koka smaržu un dīvaino apkuri, pašai savu milzīgu teritoriju, kur visu darīt tā, kā ienāk prātā, milzīgā grāmatu plaukta un jā, pat mūždien aizsnigušo taciņu un neatmazgājamās koka grīdas
stāvēt pie loga un skatīties tumsā, sniegā un kokos - atminēties slīkstošo pēterburgu