Dažreiz man ļoti pietrūkst to sadzīvisko sīkumu, ko pagājšziem saucu par saviem - mājas ar koka smaržu un dīvaino apkuri, pašai savu milzīgu teritoriju, kur visu darīt tā, kā ienāk prātā, milzīgā grāmatu plaukta un jā, pat mūždien aizsnigušo taciņu un neatmazgājamās koka grīdas