divas stundas vienas nogurdinošas būtnes sabiedrībā un es būtu ar mieru, ka mani nolaupa citplanētieši, ja vien vairs nekad nenāktos klausīties veidos kā izglābties no cūku gripas (ir cilvēki, kurus vārda tiešajā nozīmē aizrauj iedziļināšanās slimībās un simptomos, kuri sajūtot, ka kaut kas nav lāgā sajūsmā trīc un metas lasīt medicīnas enciklopēdiju, svešvārdus un diagnozes kāri muļļājot mutē kā konfektes) un kā labāk man audzināt manus piecus kaķu (pašam kaķis nekad nav bijis, bet Astēs ir bijis rakstīts, ka... un Vijai bija tā, ka...)
reizēm es tiešām brīnos par savām pacietības rezervēm