slimošanai ir savas priekšrocības. kamēr gulēju vēkšpēdus, atkal izlasīju Vējiem līdzi. iepriekš mani šausmīgi kaitināja fona apraksts, tagad apbrīnoju autores zināšanas un spēju to visu veikli iesaistīt tā, lai nebūtu sausi un garlaicīgi. bija tikai dažas neprecizitātes pie kurām piesieties - vienā vietā viņa salīdzināja ar sievieti, kura bija slavena apmēram 20.gs trīsdesmitajos un lietoja dažus jēdzienus, kuri tad nebija izgudroti vai nozīmēja ko nedaudz citu
šoreiz mani vairs tik traki nekaitināja ne Melānija ne Ešlijs ne pati Skārleta. patiesībā iepriekšreiz, kad lasīju, mani nekaitināja tikai Rets Batlers. bet tas ir loģiski, jo mani valdzina vitāli vīrieši
tātad šoreiz man dikti patika. un ja vēl gandrīz nemaz nav kur piesieties
diez kā saucās tā grāmata, ko uzrakstīja kā turpinājumu
nu tev kā lasītājai tas ir skaidrs, bet ne Vilk(s)a kungam ne Skārletai tas ne prātā nenāca, jo iekārot un ķermeniskās vajadzības apmierināt var tikai ar pagrimušām sievietēm, kamēr ar lēdijām ir pāris reizes jāpārguļ lai tiktu izpildīts laulāto pienākums un rastos pēcnācēji, un viņām tas nedrīkst patikt. un Skārleta nebija pagrimusi
tu, protams, drīksti lamāt viņu par mīkstpēdiņu, kas viņš no mūsdienu viedokļa raugoties arī ir, tāpat kā viņveidīgi vīrieši, tikai citi tādi nav izdomāti ar nolūku iemiesot visas tālaika vīrietim piedienošās īpašības, tikai viņam papildus tika piedomāts arī izcils intelekts, lai viņš, apjaušot savas pasaules iekārtas bojāeju apzinātos pats savu traģiskumu un nederīgumu jaunajiem laikiem un tikumiem
un vispār filmā viņam bija tāds patizla frizūra un viņš bija diezgan kaitinošs. mazliet kaitinošs gan ir arī Geibls, bet es nevaru iedomāties nevienu citu, kam būtu pa kaulam Rets Batlers