slimošanai ir savas priekšrocības. kamēr gulēju vēkšpēdus, atkal izlasīju Vējiem līdzi. iepriekš mani šausmīgi kaitināja fona apraksts, tagad apbrīnoju autores zināšanas un spēju to visu veikli iesaistīt tā, lai nebūtu sausi un garlaicīgi. bija tikai dažas neprecizitātes pie kurām piesieties - vienā vietā viņa salīdzināja ar sievieti, kura bija slavena apmēram 20.gs trīsdesmitajos un lietoja dažus jēdzienus, kuri tad nebija izgudroti vai nozīmēja ko nedaudz citu
šoreiz mani vairs tik traki nekaitināja ne Melānija ne Ešlijs ne pati Skārleta. patiesībā iepriekšreiz, kad lasīju, mani nekaitināja tikai Rets Batlers. bet tas ir loģiski, jo mani valdzina vitāli vīrieši
tātad šoreiz man dikti patika. un ja vēl gandrīz nemaz nav kur piesieties
diez kā saucās tā grāmata, ko uzrakstīja kā turpinājumu