gribēju jau izreklamēt to, kāds patīkams čils iestājies tagad, kad mazliet pasnausts, pirmāk mazliet paizpērts pirtī /īstā un parastā stc/, vēl pirmāk mazliet paiedzerts ar kursa meitenēm /un džeku(!)/, pirms tam daudz stresots, megadaudz lasīts, kulturāli melsts, vēl pirmāk daudz lietots alkõliskais kokteilis un patīkami tusēts ar meitenēm, bet tagad man jādomā par to, cik tas ir sasodīti skumji, ka vienīgais iemesls lai vecumveciem paziņām apvaicātos par mani un manu iešanu var tikai nolūkā dabūt tēva telefona numuru, lai tad uzmākstos ar mašīnu taisīšanu. kāpēc tam visam jābūt tik sasodīti garlaicīgi un paredzami?
nekas. rīt čils ar kursabiedrenēm. vēlu, ar filmām, vīnu, sieru un vīnogām
un biblioteka pirmāk.
es, starp citu, esmu baigi saņēmusies (;
krutums nemirst. es varētu iedvesmoties un arī kaut ko skolai izdarīt.