Bagātais tētis, nabagais tētis raisīja pārdomas. ir tur ļoti labas un loģiskas un pašsaprotamas lietas: nu tur nelien parādos lai mērītos krāniņiem štruntos, nu tur milzīga māja, jauns poršs u.tml. nedzīvo pāri saviem līdzekļiem, izvērtē kas tiešām vajadzīgs un netērē štruntos, kas nenes naudu (pasīvos). izglītība ir sūds, jo iemāca naudu pelnīt strādājot un padara tevi labākajā gadījumā par vidusslāni, kam nekad nav naudas, jo visu laiku kaut kas jāpērk lai zīmētos, tā vietā labāk ieguldi kaut konservatīvi un pelni nedaudz, bet labāk ieguldi vairāk vai nekustamajā īpašumā. tajā pašā laikā kursiņus un grāmatas un prāta attīstīšanu viņs neuzskata par izšķiestu laiku un naudu
bet vispār - gudri dirst nav malku cirst. mani netraucē tas, ko kihelkonna nosauca par lielīšanos, mani traucēja tas, ka grāmata rakstīta no nereāli bagāta cilvēka perspektīvas. ja tu aizņemies divarpus tūkstošus dokumentu noformēšanai pirkumam, kur tā summa ir mazi procenti un nopelni kādus divdesmit tūkstošus pirms tev jāsamaksā visa summa (krietni lielāka par divdesmit tūkstošiem), tas iet cauri tikai ja tu to 30 dienu laikā kad jāsamaksā visa summa pārdod to tālāk vai atrodi pircēju. un to tu vari atļauties, ja tev ir a) cilvēks, kas īzī čīzī aizdos tos divarpus tūkstošus (nekad neriskē ar savu naudu, labāk aizņemies no drauga!) b) shēma izdodas un tu nopelni tos x tūkstošus nevis ieberzies uz daaaaaudziem tūkstošiem un pasēdi par krāpšanu lielā apmērā
tas, kas gāja cauri 1997. gadā ļoti turīgam cilvēkam nekādā gadījumā neiet cauri tagad. es nevaru iedomāties kā tu saņemot naudu vari vispirms nopirkt aktīvus un tikai tad maksāt izdevumus: īri, kredītus, nodokļus u.t.t. pēc NĪ burbuļa plīšanas un banku bankrotiem vēl jo vairāk, nu jau draudu vēstules mēdz izsūtīt jau nākamajā dienā pēc 'samaksāt līdz' datuma
piekrītu, ka ideju par naudu vajag ņemt vieglāk, bet tas ir iespējams tikai tad, kad tev izdevumi nepārsniedz ienākumus vai tas ir drīzāk negadījums nekā stihiska nelaime, ja tu esi iedzīts vai iedzinies tur iekšā dziļi nabadzībā, nav iespējams taisīt naudu ar naudu kuras nav. ja tev ir nauda tu vari atļauties riskēt un taisīt naudu ar naudu to apgrozot un tad arī tāda rodas, tas ir pierādījies arī manā dzīvē veiksmīgi apgrozot mazas naudiņas. tomēr cilvēkiem stresa situācijās smadzenes darbojas pavisam citā režīmā nekā nestresa un tu vienkārši neredzi iespējas ārā no situācijas. tas gan ir, gan nav 'nabadzības maindsets'. es piekrītu tam, ka arī nabadzība sabojā cilvēku. riskēt pazaudēt naudu tu vari, ja tev tā fiziski ir un lai arī šur tur pieminēts, ka no desmit ieguldījumiem izdodas 4, no tiem peļņu nes 2, mesidžs ir tāds vērienīgs un riskants :D
daudzās vietās autors saiet pats ar sevi pretrunās, bet vispār nav slikta lasāmviela ja ir naudas vai nabadzības trauma un vajadzīgs par šo tēmu smadzenes pagrozīt
man vislabāk patika - pelna pērkot un ieguldot nevis pārdodot. t.i. nopērk pa lēto un tad nav jāgaida kad varēs pārdot pa dārgo, pārdodot parastā cenā tu jau esi nopelnījis. gan n.i. gan akcijās
quod licit Iovi, non licit bovi jeb visas cūkas ir vienlīdzīgas, bet dažas ir vienlīdzīgākas par citām un daļa no aprakstītajām shēmām gāja cauri senākos laikos, tagad ir cita (ne)vērtība naudai, cits uzticības kredīts un arī stingrāki noteikumi ko un kā ar naudu drīkst darīt, jo īpaši Latvijā, kur nav tādas opcijas nemaksāt par nekustamā īpašuma pārdošanu nodokli, ja tu pārdod, uzvāries un tūlīt pat nopērc kaut ko lielāku. karoče izklaidējoši makšķernieku stāstiņi, bet man līdz šim nav nekādu ēm aktīvu un nezinu kad un vai būs, jo nav jau tā, ak akcijas un vērtspapīri baigi interesē
to viņa spēlīti-simulāciju naudas taisīšanai gan es kaut kad apskatīšos un paspēlēšu. monopolā man vienmēr ir gājis sūdīgi un trauksmīte gan zaudējot naudas un īpašumus gan (vēl jo vairāk) lēmumu pieņemšana kā tāda, kur nu vēl ātri un ķipa svarīgu
https://www.richdad.com/products/cashfl
Aizraujošākais par naudas tēmu man šķiet Jāka Rosāres "Bagātības rokasgrāmata".