es laikam sapratu kas ir mans trigeris ar vīramāti un sīkiem. ik pa laikam viņai uznāk bzdinkš un ienāk prātā idejas un tās bieži vien ir patiešām labas, bet mani nereāli apgrūtina tā attieksme uzreiz-tūlīt. vakar viņa saka, ka grib bērnus aizvest uz DMDM uz tekstila izstādi. labi. bet ceturtdien viņa uz laukiem, trešdien pakojas. paliek šodiena. vēl nebiju paspējusi morāli šim nobriest, kad šorīt zvana - rīt muzejā darbnīca bērniem. forši. veicu aptauju, grib tikai divi a pasākums uz divām stundām un man pašai tobrīd ģēlas Sarkandaugavā.
vakar pārnācu ap desmitiem izmirkusi slapja, šodien neraujos ne uz Lucavsalu ne muzeju, bet šodien vienīgā diena pa dienu
laikam jāpiezvana vīrenei, ka šodien un bez darbnīcas, tikai kur lai ņem enerģiju
Bet viņa pati nevar viņus no tevis savākt un pēc savas darbnīcas vai kā nu tur viņus aiztransportēt pie tevis atpakaļ? Jo nebūtu īsti korekti uzgāzties cilvēkam ar kaut kādu savu ASAP ahineju, kas ietver arī tā otra cilvēka enerģijas un laika patēriņu. Ja vien tas nav tiešām emergency, bet šis jau gan nav.