šonakt beidzot izgulējos, jo savvaļa savus bebīšus bija izmētājusi zem citu cilvēku logiem. vakar un aizvakar traukā ielēju ūdeni (kovārņi apķērca tā, ka likās, ka pa galvu dabūšu). vakar par spīti savam principam neiejaukties vilku cimdus, gāju un kovārnēnu izvilku no bedres pie pagraba loga un uzmetu uz kāpņutelpas ieejas jumtiņa. bebis bija resns un smags un pakausi izplūktu pliku un lidot īsti nejēdza. bet nu tas tracis un troksnis ko saceļ kovārņu pāris ar pieciem bērniem ir baiss. kad visi ir ceriņā un plūcas liekas ka to krūmu nolauzīs, ja tobrīd atlido arī ķīris un kliedz lai senči viņu pabaro vispār aaaaaaaa