aizsūtīju e-pastu pieteikt to tēvu pie acu ārsta. aizmirsu noskaidrot personas kodu. aizmirsu arī atbildēt uz viņu atbildes e-pastu kur rezervēja laiku. šorīt piezvanīja vai jā. sarunājām ka izņem no sistēmas. jo man jānoskaidro tas personas kods. vakarā zvana vēlreiz, ir valsts apmaksāts laiks sestdien no paša rīta. piezvanu. kategorisks nē. jo nu viss ir slikti tāpat paliks akls, ar māti nekur vispār nebrauc un vārtiņus arī sākuši slēgt jo vecāmamma. man JAU ir depresija un vēl šitas. piecas minūtes un izsūca sausu pēdējās enerģijas driskas
Izklausās drausmīgi nogurdinoši. Un tava mamma ko, nemēģina iepravīt viņam smadzenes vietā? Kāpēc tev vienai ir jācīnās par viņa paša redzi?
Btw, pret "davaj nē, viss slikti, paliks tāpat akls" nepalīdz arguments, ka jūs kak bi negribat pavadīt savus, iespējams, pāris desmitus gadu, kopjot neredzīgu cilvēku? Jums viņš to negrib aiztaupīt un tomēr sākt kustināt savu p*kaļu? Tiešām, tiešām negrib aiztaupīt?
/Sorry, cilvēki mani pēdējā laikā ļoti izbesī.