Vakar no jūras nākot nospriedām, ka visiem vecākiem neatkarīgi no tautības (un šeit ir daudz dažādības) bija vienlīdz pārugurusi un atvieglota tāda nekāda sejas izteiksme.
Šodien man tāda sejas izteiksme bija jau no rīta ejot uz jūru, tagad kādu pusstundu guļus elšot dīvānā jūtos kā paplucis pūpēdis, kas uz tāda kārtīga uzspēriena var drusku palaist putekļus. Piecas stundas svaigā gaisā
Ļoti piesātināta atpūta, visur pilsētā skulptūras un dažādi tēlniecības objekti un strūklakas un, protams, govis un ar visiem bērnu laukumiem (obligātā nodeva vecumam) jūtos kulturāli bagātinājusies. Apglaudīju dažus objektus (tos, kas no akmens un pilsētvidē, es nespēju pretoties laukakmeņu burvībai), ļoti patika tekstila izstāde pilī, jūras ainavas ar mūsdienu kuģīšiem, būtu gribējies pabaudīt cietuma ekspozīciju un ne tādā skrējienā pa pili, bet tā kā sīki bija ar mīkstajām mantām un baidījās no izbāzeņiem, caunas ar balodi un mumificējušās žurkas eksponātu apskatīju pēc sirds patikas (uķipuķi cauniņa, uķipuķi balodīt, atā cauniņa, atā balodīt). Patika arī monētas, bet nebija jaudas. Dārzs pie pils ar pulētajiem akmeņiem ļoti ļoti, bet vislabāk skulptūra "Skudru pūznis" kuru biju redzējusi bildēs un kāroju apskatīt dzīvē
Ai, mani Ventspilī besī tās visuresošās "skulptūras". Lielākoties tur mākslinieciskās vērtības nav, tie ir vienkārši "vides objekti", kas domāti tūristiem biužu taisīšanai.
Visuresošie rotaļlaukumi arī vienlaikus ir labi un slikti. It kā vismaz bērniem ir daudz iespēju izrotaļāties, bet no otras puses - paliek mazāk laika īstajām lietām (un jaudas vispār tos bērnus uz tām aizdabūt). Kaut arī... nemaz tā baigi tai Ventspilī to īsto lietu nav - muzejs, Vizium (esmu jau dzirdējusi garlaikotas atsauksmes), planetārijs. Pārējais jau tīrākā izklaide.
Būtībā pilsēta ir sabāzta pilna ar figņām, kas tūrismā atbraukušās ģimenes ar bērniem noturēs max ilgi. Tā teikt - pilsētā redzēt nav ko, bet ar trim dienām īsti nepietiek :D