garīgais: dziedu līdz
skan: juļa savičeva - ņikak
un vēl es nesaprotu, kāds princips slēpjas zem ziedu dāvināšanas/nedāvināšanas fakta. pirmajā randiņā nedāvinot /rūcīša teorija/ otrajā/ja tāds seko, protams/ nedāvina. jubilejās un izlaidumos, protams iešķiebj arī kādu lakstu /man ir aizdomas, ka tas ir tikai sabiedrības spiediena dēļ - nu kā būsi vienīgais, kas atnāk bez/, milzīga pāridarījuma gadījumā protams obligāti vajag
bet es jau tik vien esmu kā muļķa sieviete, kas puķes pērk pati i sev i savām mīļajām, turklāt to vienīgo reizi, kad man uzdāvināja pusotrmetrīgu liliju, pārlauzu uz pusēm minūtes laikā un vēl nosmējos par lakstiem kā tādiem
nogriezta puķe vispār simbolizē nāvi/novīšanu. tadēļ kautkā neatbalstu šitādu pasākumu. a jūs priecājaties par to, ka jums dāvina topošos līķīšus. tad jau labāk podā