Ir janvāris. Diena jau garāka par nakti, ir daudz gaišāks nekā bija. Šad tad uzspīd saulīte. Krī vēl cieš un knapi dveš. A mani jau sāk kratīt dārza trakums. Un tas ir tik šausmīgi (bet labi), ka ir tik tumšs un janvāris, jo es jeibogu knapi valdos kā man gribas iebāzt zemē sēklas. Jāpaskatās kas man tur ir ar tiem baklažāniem, tie dīga baisi ilgi, moš kādu 'gliemezi' var sataisīt, ja citādi neatlaiž
Lepojos ar to, kā turu sevi rāmjos, jo šogad arī nopirkusi esmu tikai vienu paciņu lielo balto franču sīpolu