jā, tā brīvā atvaļinājuma diena bija tā vērta, lai gan tēva suns* ļoti pūlējās mums visu izjaukt, bet nu izkarojām to pilno dienu un drusku pirms un drusku pēc. šodien visa tāda apņēmības pilna un izgulējusies (savā gultā! uz sava spilvena!) nokārtoju to milzu kaudzi uz rakstāmgalda. teorijā nākamajā nedēļā varu beidzot tikt šūt un nu jau būtu arī ko - labi daudz spilvendrānu un visādas taisnās garās vīles.


* beidzās viss laimīgi. lai gan manā mājā bija uķipuķi sunītis, es tur nebiju (un tāpēc jau tur bija tas sunītis), sunīti no klīnikas mātes draudzene izņēma un ar taksi atveda viņai. sunītis bija šokā, jo tik daudz bērnu, sveša vieta un vēl pastaigā bija satikuši citus bērnus. bet nu tas žāksts un dusmas, viņš vaimanuvai nevar aizbraukt pakaļ. uz tuvāko klīniku aizvest nākamajā dienā, kad vēl nav labi arī nevar, tādēļ jārauj māte no darba pa tiešu lai ved uz Pierīgu (tur gan ir izcila daktere, bet nu kamon) un tad nu jāvaimanā cik tas viss būs dārgi un kā nevar aizbraukt pakaļ un grib, lai mēs iztiekam bez atvaļinājuma vai māte lai izņem un aizved šurpu-turpu uz mazpilsētu naktī un tumsā 55 km vienā virzienā. paliku dusmīga, pateicu lai pats organizē, ka mums jau naktsmītne sarunāta, bet nu nekas jau neatrisinājās Deus-ex-machina. %$#@ besī tā manipulatīvā nevarēšana. baigi ērti, ja jāvar kādam citam.

un vēl es laikam tomēr salikšu kādu vienu kastīti pansionātam. viena jūraszvaigzne un tā, man tieši visādi sīkumiņi būtu un pat pleda audumi, ja ierēķina naudā, gan jau tā summa savāktos un piepērkot skūšanās putas, šampūnu vai kalendāru gan jau nebankrotēšu