31. Oktobris 2021 (07:08)
Vīrs piecēlās tumsiņā, aizbrauca uz saullēktu. Es pamodos padzerties un nevaru vairs aizmigt. Mātes māsīca ar vīru c+, viņai drusku vieglāk, bet smagi; brālēns c+, gadu vecs bērniņš mājās. Visi nevakcinēti.
Tēvs pagaidām vēl vesels. Māte pirmdien sāk jaunu darbu ar bērniem. Viens nevakcinēts, otram AZ galīgi veca, apvainojās, kad teicu, ka viņi tādi pat gudrie kā tie pirmie, kam nepaveicies saslimt.
Kā būs, tā būs. Kā būs, tā būs. Atlaist un pieņemt. Es nevaru pieņemt lēmumus citu pieaugušu cilvēku vietā, viņiem ir tiesības arī kļūdīties.
Raizējos.
Tas ir tāds liels atvieglojums, ka mums nebija jāraizējas ne par vienu omi, opi un tuvējo tanti. mums visas tepat 2 km rādiusā, visas satiekam katru nedēļ;u, bet visi paši skrēja vakcinēties tiklīdz varēja. Bišķīt tālāk jau arī ir bailīgie, par dažiem žēl, bet nu tik labi, ka par tiem ikdienā satiekamajiem nav jāuztraucas.