man atkal baigi aizķērās tas par to līdzsvaru. protams, tur bija drusciņ šovs, (un es neesmu lasījusi grāmatu), bet man liekas, ka ja attiecības ir svarīgas, tad abi cilvēki tajās iegulda un dod un ir svarīgi lai ir līdzsvarā, abi dod un saņem to, kas ir svarīgi un arī ierauga to, ko tas otrs dod. un man patika daudzi sīkumi un piemēri ko tur pieminēja


man tajā par hospisu šis tas nepatika, bet es pieteicos par brīvprātīgo (gribu kursus, jo.. kaza) un man palīdzēja drosmi saņemties un beidzot tantukam nomainīt pamperu. un man liekas ļoti kruti, ka tādi stilīgi jauni atpazīstami cilvēki ceļ to tēmu augšā, ir cerīgāk, ka ātrāk būs labas pārmaiņas uz labo pusi, lai gan man no tās sarunas nolasījās tas 'vajag dot, jo tad tu tā! nu TĀ! dabūsi pretī' :D lai gan nav jau nepareizi. un tas 'mani sauc neraate un es mirstu' man nešķiet īsti precīzi. jā, es esmu mirstīga, jā, es miršu, bet šobrīd es nemirstu un tu arī ne.