es ļoti turu sevi rokās. kā dūņu rūķītis, tikai ne tik skumji. man ir uznācis trakums. manas mīļākās krāsas ir pāvā. nu, un vēl fuksijrozā, tas, kurš varbūt pat būtu jāsauc par lillā. un man neizsakāmi patīk visādi džungļu raksti ar monsteru un ko lapām. un vizuāli ļoti patīk papagaiļi, īpaši tie krāsainie. un vēl mani neizsakāmi valdzina puķītes un ziediņi, īpaši ja ir botāniski ticamos zīmējumos. un artišoki jo īpaši. kopš Amēlijas un tad vien reiz kaut kādā šikā žurnālā bija bilde. iespējams dārgu lupatu reklāma. un tur bija artišoks dārzā. man vispār šķiet, ka no derīgajiem augiem visvisskaistākais ir artišoks, krāsainais kāposts un melnsakne. un tagad es pepco esmu ieraudzījusi ļoti daudzas lietas vienlaikus, kas man ļoti ļoti patīk. saliekamas kastes, vāzi, kārbiņas, vaskadrānu un zelta puķupodu. un ar zeltu man vispār jocīgas attiecības. pēc Sibīrijas ziemas sāka patikt spīguļi un vizuļi, iepriekš nezināju. ka dabā var būt vienlaikus rozā un gaišzils un zelts un sudrabs un cik tas smuki. un kopš man ir glezna ar puķītēm un zeltu, es Ciešu. jo a) nesaprotu kur nolikt, b) gribas kam pieskaņot
un es diezgan turu īkšķus lai aizejot uz to veikalu, uz mani nerunā nekas no tā, kas bildītēs ļoti.
jo vispār, ja man būtu visas pasaules laiks un nauda un iespējas, es baidos, ka mana dzīvesvieta izskatītos ļoti interesanti. jo es jau vēl neesmu saņēmusies izlikt lietošanai to, kas kautrīgi stāv skapī. pie aizkariem (sarkaniem, ar kaut kādu zīmējumu un viegli zeltītu svītriņu. pagaidām stāv skapī) es nopirku mēbeļaudumu. vīna sarkanā tonī. nu, ķipa Rundāle. klāšu uz gultas. beidzot esmu sadūšojusies par to skaļi runāt. karoče, vīrs, saturies, mūsu guļamistaba būs drusku pēc bordeļa!
7. Septembris 2021 (14:58)
Man gan nav baigi daudz naudas ko tērēt (skat. augstāku komentāru:D ) bet man liekas, ka nav tik traki. Viss gan atkarībā no tā, kas patīk un der un kam mājās ir vieta, bet šobrīd man liekas ļoti liela izvēle gan lielajiem visādiem augiem, gan arī audumiem (es gribētu apdrukāta muslīna dienas aizkarus, nav gan nekādi ugunsdrošie un ar ko nu viņi vēl tur špricē tos īstos, toties viegli kopjami, smuki un neķīmiski un par 8-15 eiro metrā). Un ar keramiku mums visādās izpausmēs ir paveicies, ir dažādi stili un materiāli un dārgi un mazāk dārgi, bet daudz ko artsy var atļauties arī pavisam parasts cilvēks, normītis, mietpilsonos, nu tāds kā es. Un arī gleznas un mākslu var. Es neesmu droša, ka ārzemijās es varētu un man ir četras (!!) gleznas. Trīs dāvinātas: viena ar surikātiem, viena wow! ku skaista un viena vienkārša marīna ainava, ko man vispār negaidīti paziņa uzdāvināja, viņa pārdzīvoja, ka amatieriska, bet man vienkārši liekas ļoti skaista. Nu un ceturto es nopirku sev pati. Ieraudzīju, iemīlējos, dabūju neplānotu naudu un aiz spīta nopirku. Un tagad dīdos jo draudzenei gleznotājai ir apaļa glezna ar oranžiem fizāļiem un kailiem koku stumbriem, kas man tieši iederētos virtuvē, bet (skat.augstāk).
Un lampas izrādās reāli super var samedīt arī Stockmann (tādā apgāztā artišokā es iemīlējos, kad dzīvē redzēju kā izskatās, protams, man tādas šobrīd nav jo skat.augstāk).
Bet nu jā, es atradu arī vecu Spices reklāmžurnālu un iemīlējos dažās lietās no stila lappusēm līdz ieraudzīju ciparu. Nu tur monsteras lapas place mat (nezinu kā to štruntu normāli sauc) par 10 eiro u.tml.
Bet nu mana gaume ir eklektiska, man vienkārši patīk skaistas lietas un tur dažreiz iederas arī padomju laika porcelāns (tās apgleznotās puķītes! skatos un bildēm porcelāna grupā un ģībstu), Piebalgas plānais burzītais, Vaidavas, Auroras un dažādi pavisam meinstrīma trauki no lielā Mego.