Šodien es daudz un visvisādi un grūti saprotami jutos. Un pēc tam visur kur bijām un darījām, satikām gandrīz visus radus (nejauši sagadījās). Un tagad vakarā kā ķirsītis uz kūkas nr.3 puņķi nu tādi, ne īpaši, toties 38,2 grādu temperatūra. Un tas jau pie tā, ka bija atģērbta, padzirdīta, pačurināta un tikko iedotu paracetamolu
Tas būtu briesmīgi! Zini kā - lai roze smuki ziedētu, vajag labi daudz mēslu, bet uz to dobi skatoties jāatceras, ka tur ir abi.
T.i. bērni - tā noteikti ir izklaide 18+, bet es te mokos nevis tāpēc, ka bērni tas ir kaut kas smags un grūts un briesmīgs, bet tāpēc, ka es jau pirms tam biju iztukšota un tad vēl divas grūtniecības pēc kārtas, otrajā dvīņi, gadu mani terorizēja apakšējā kaimiņiene, mēs paši vispirms kļuvām par vecākiem un tad sākām iepazīties, tad vēl bija drāmas ar vecmāmiņām (radiem vispār slimi nervi). Tas jau nemaina to, ka ir arī labi un mīļi un pozitīvi un man liekas, ka tāpēc, ka grūti, gluži nevajag kļūt neirotiskiem izsargājoties.
Labo pieraksta mazāk, jo es te rakstu sev un man ļoti palīdz norakstīt nost