vecā čība. 'es jau domāju, ka tik man par tām potēm nezvana tas svešais numurs'. es saku, jā, man zvanīja, es tevi pierakstīju. vaimanu vai. ej labāk tu manā vietā. nevaru, es saku, es kādus 40, varbūt 50 gadiņus par jaunu. vai manu vai. kad tad? rīt deviņos no rīta. vai dieniņ vai. tik ātri. kā tad es tikšu. es saku, es jau ar Babu sarunāju, viņa darbā atprasījās, tevi aizvedīs. vai dieniņ vai. bet man tā mugura. kā es uzkāpšu, es jau dakterei vakar zvanīju, teicu, ka sāp. šonakt arī visu nakti negulēju. viņa saka, izrakstīs man zāles, mugura potēšanai netraucē. vai dieniņ vai. un vai tad nav vienalga, nomirst no kovida vai muguras. vai dieniņ vai. nu, es saku, no kovida mājās nevarēs. jo kāds ir izdomājis, ka slimnīcā tagad visi kosmonauta tērpos, nekāda mierīgā miršana nesanākšot, gribot mirt mājās
tēvs atkal izdomājis, ka nepotēsies. viņš grib to ceturto krievu vakcīnu. nu to, kuru vēl tikai izstrādā, bet imunitāte būšot uz 17 gadiem. ja visi būšot potējušies, viņš varēšot nepotēties. un es tikai tagad sapratu, ka tas vispār ir baisi pretstatā ar visu uztādījumu ātrāk nafig mirt nost
nezinātu, ka dokumentāls notikums, domātu, ka satīra
līdzīgi ar vecmammu.
gan jau ieķērušās ausīs ziņas par no vakcīnas mirušajiem. es gan nezinu, no kurienes viņi tās ziņas ņem, redzu tikai to norvēģijas gadījumu janvārī.