esmu ļoti ļoti priecīga. vakar mammu sapotēja, šorīt vecamammu pierakstīju rindā un šorīt mani panākumi demodeku izdzīšanā (skan gandrīz kā dēmonu, ne) ir Ievērojami - ne tikai nomazgāju acis ar putām, bet arī aizgāju uz aptieku nopirkt pipeti, jo farmaceiti laikam aizmirsuši, ka pilināmās zāles (kuras arī bija jāpasūta lai uztaisa pēc receptes) var dabūt arī pavisam parastos iepakojumos :D (sen ko tādu nebiju redzējusi, es būtu ar mieru 3x piemaksāt, ja iepilda jau pilināmajā pudelītē), vīramātei pipetes nebija a mūsējai latekss bija palicis vecs (tagad es zinu, kas notiek ar veciem prezervatīviem. nav skaisti)
acis vakar jutās labi, tikai tie demodeki laikam ir sapratuši, ka viņus dzen laukā un skropstu līnija visu laiku berž un grauž. bet nu telefonā burtus rakstīt vēl joprojām pagrūti un vietām nepamanu, ka nepareizi burtiņi
Trihologs teica, ka par skropstām viņš īsti ne, vajag acu ārstam paprasīt vai tur nav ērcīte, es nezināju, ka cilvēkam tāda var būt, bet pirms tās operācijas palūdzu vai nevar arī pie reizes šitos paskatīties, jo biju jau ieguglējusi.
Drusku grauž acis gandrīz vienmēr, bet man no putekšņiem katru pavasari (lazdas un bērzs), no sausa gaisa un ziediem un smaržām un sadzīves ķīmijas (Drogas) un putekļi gaisā arī, teica, ka šito apārstējot vajadzētu būt mazāk jutīgam arī uz visu pārējo.
Mūsos visur visu laiku dzīvo kaut kas ļoti maziņš, arī kukainīši, ne tikai sēnes, raugi, baktērijas, bet notiekot Kaut Kam, imūnsistēma noraustās un šiem sāk patikt un ja viņiem ir labi, var izbirt labi daudz skropstu un tās, kas ataug, ataugt tādas žēlīgas