Un vēl es briesmīgi ciešu no dārza trakuma. Tā ir šausmīga, šī infekcija. Katru reizi, kad ieraugu ledusskapī tulpjukoka sēklu kastīti, uz balkona trauciņus ar akmeņozolu zīlēm, vai nejauši izlasu kā Latvijā audzē batātes viss! un cauri! un pagalam! ar mani ir
Un es uzreiz iedomājos, piemēram, ka tagad taču varētu sarunāt stādus lai izaudzē man arī, bet kur es viņus bāzīšu, ja man nav sava dārza (it kā tepat netālu var dabūt uz nomu, bet tur baigi bomži vazājās un sarunāt konkrētu pleķi vīramātes dārzā arī tomēr problemātiski, lai gan puravi un paprikas tus izauga)
Es savas vēl neesošās mājas teritoriju domās jau esmu pamatīgi aizstādījusi. Gribas vēl to un šito, kur to visu likt! Un tad paskatos zemes plānu un atceros, ka aiz lapenes taču ir nevis metrs vai divi, bet tā pavairāk - laba vieta dārziņam.
Un par batātēm es ar lasīju. Un soju arī cilvēki audzējot. :)