11. Februāris 2021 (17:51)
piezvanīja vecāmamma baigi priecīga, nopirkusi sīkiem kases aparātu, dārgs jau nebijis. es prasu kur? maksimā, nebija jau vairs tie 34 eiro, bet tik pa 20+ uz akciju. šausmās noelsos, bet pateicos. tas noteikti būs skaļi vīram un manai migrēnai par prieku, bet nu jāmācās laipni pieņemt, ja cilvēks pa savu mazo pensiju grib dikti pirmt un uzdāvināt, nu tad jāsmaida un jāpieņem.
bet nu pastrīdējāmies ar, viņa vienmēr visu labāk zin. dažreiz man liekas, ka es visa mūža limitu sīkrunai, pieklājībai un iejūtībai esmu iztērējusi nelietderīgi ciešoties darbos, kas man besī vai ir krietni kaitējuši un tad paliek bēdīgi.
No otras puses - a kur lai tērē, viņiem parasti izdevumu maz un vienā mirklī taču besis visu naudu tērēt dzīves prozā, tik vien tā prieciņa ir kādam dāvanu sagādāt. Mūs pagaidām glāba tas, ka viņa ķemmēja humpalas un tur tērēja maks piečuku un tad par kaut ko Ekstra krutu un reti un kad viņa bērniem uzdāvināja 50 eiro (es gandrīz apkritu), es pieliku klāt un nopirku smukas krāsainas sapņu ķērāja tipa šūpoles, kas mums visiem sagādāja lielu prieku un bildēs smuki izskatās un ko es jau sen gribēju