11. Februāris 2021 (17:51)
piezvanīja vecāmamma baigi priecīga, nopirkusi sīkiem kases aparātu, dārgs jau nebijis. es prasu kur? maksimā, nebija jau vairs tie 34 eiro, bet tik pa 20+ uz akciju. šausmās noelsos, bet pateicos. tas noteikti būs skaļi vīram un manai migrēnai par prieku, bet nu jāmācās laipni pieņemt, ja cilvēks pa savu mazo pensiju grib dikti pirmt un uzdāvināt, nu tad jāsmaida un jāpieņem.
bet nu pastrīdējāmies ar, viņa vienmēr visu labāk zin. dažreiz man liekas, ka es visa mūža limitu sīkrunai, pieklājībai un iejūtībai esmu iztērējusi nelietderīgi ciešoties darbos, kas man besī vai ir krietni kaitējuši un tad paliek bēdīgi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
O- nu te mana māte spļauj pušu visus (mēs bijām 5 bērni ģimenē)- savus dažus mazbērnus nu tā lutina. Jaunākajam vasarā vārdadiena (atbraukuši bija no UK), nu tad noskaidrojās, ka gribot Minecraft kkadu pielikumu vai ko tur (sīkam tikko 9 palika). Nu tad viņa paņem cash čupiņu un liek- 10, 20 (pie kuriem sīcis jau tā kā apmulsis- sak' gana, tak ne- pensionārs tak var uzmest vēl 10 tā lai ir). Man reizēm sajūta, ka viņiem ir vairāk naudas kā man. Nu ietaupīta toč.