Papļāpāsim par vieglākām tēmām?
Klau, kā ir ar to Birdgerton, ja neskaita melno karalieni, ir vēl kādas jokainas lietas? Man patīk vēsturiskās drāmas, jo tērpi un frizūras, bet besī, ja ir meh aktierdarbs, sižets kā punduris uz ķekatām, neatbilstoša valoda (ok, vajag lai var saprast, bet ir kaut kādas saprāta robežas) vai milzīgi klupieni jēdzieniskā ziņā?
Nu tur man nereāli besī Maknotas vēsturiskie, jo tur, īpaši tajā grāmatā, kur beibe nozaga kkādam skarbajam karotājam ērzeli, arī pati gandrīz nositās pie kraujas, neatceros kā sauca, bet tur ir viss tik pilns ar romantisma laikmeta idejām, tipa feminismu, un vēl šis tas no fundamentālām domāšanas lietām, kas tajā laikā vienkārši nebija iespējamas.
No otras puses Filipa Gregorija, kur viss maksimāli ticami man arī besīja. Lasīju, nevarēju nolikt malā un besījos, jo asiņaini. Nu un izrādās pēc viņas grāmatas arī būs (ir?) seriāls. Bet lai būtu pietuvināti, vajag arī šausmu un trillera elementus un tam man nervi par švaku.
Neesmu, es vispār no viņas neko, bet zināju, ka nepirkšu, bibliotēkā noteikti rinda un neesmu izpētījusi vai tur nav kkādi elementi kas man ir no-no.
Un vēl tai grāmatā sākumā viņiem bija viena vecuma starpība, beigās jau daudz lielāka. 8->11 gadi, ja nekļūdos.
Un man bija žēl, jo mūsdienīgajos sižetos bija ok, raiti lasījās, tik vēsturiskajās bik veselais saprāts traucē.
Bet tas nekas, vienā drabiņu sērijā autore pēkšņi bija aizmirsusi kāds izskatās citās grāmatās bieži minēts nozīmīgs tēls, ne tikai acis un matus pārkrāsoja, bet pataisīja par pilnīgi cita veida mutantu :D