Sic transit gloria mundi. Pašu tehnoloģiju apguvu labi, lietoju arī tagad, tik ik pa laikam iedomājos diez ko skolotāja Mauriņa tagad domā par lāpīšanu. Skolā mācīja, ka vajag no kreisās puses. Dzīvē gan izrādās, ka nepareizas bangladešāņu un ko piegrieztnes dēļ lietošanas laikā radušos sīkdefektus vislabāk novērst no labās puses.
Jākāpina temps. Šodien tiku galā ar trīs vienībām, acis jau raibi rūtainas, bet kaudzīte ne vien nav kritusies, bet pat pieauga. Bet katru dienu nevar lāpīt, tur vajag iedvesmu.
Un vēl es nejauši atklāju, ka debeszils diegs ir piemērotāks vairāk krāsu toņiem neka jebkurš cits
Vīram zolīdajam džemperim apakšmalai noslēdzošais diegs iziris. Mazām zeķītēm purngala vīlīte pušu, trikotāžas topiņam atirusi mežģīne, tad mūždien plānajai trikotāžai kādi mistiski caurumi pēc mazgāšanas, kombinezoniem šekuma vīle izirusi, tad kkādām mīkstajām rotaļlietām izurbina vaļā muguru lai izplēstu pildījumu, tad visādām sedziņām izurbina un izknibina. Tad kādām mīļajām biksēm jāliek ielāpi uz ceļiem.
Kaut kā tā.