29. Novembris 2020 (23:30)
Un vispār šovakar nejauši uzskrēju virsū Garou. Uh! Ah! Notre Dame De Paris viņš iespringst kaklā, bet vispār tas ir diezgan wow (dāmas, pieturiet biksītes) un man ļoti patīk, bet atšķirībā no Florāna Penjī un Bruno Pelletjē, nekādi nevaru atcerēties kā viņu sauc (absurds). Un izrādās, ka viņam ir bedrītes vaigos uķipuķi un kad riktīgi dzied, var tikai noelsties.
Nē, nu paskatieties:
https://youtu.be/cEaUJcduW4I
Burvīgs Kvazimodo un ne tikai Kvazimodo. ftYA - laika plūduma, ģimeniskuma, tēva un dēla sajūta.
Viena no mīļākajām Ziemsvētku tuvošanās dziesmām man ir šī - https://www.youtube.com/watch?v=XX48DkD