Pa lielam jau par aktuālajiem notikumiem un viedokļiem nemaz negribas plēsties un strīdēties, to kas bijis tiesa zinās mūsu (ja paveiksies) pēcteči pēc 100 gadiem. Tagad arī akcija viss baigi forši aizsūti cilvēkam paciņu uz pansionātu. Gdpr, jā, bet palasot to konspektu ļoti ātri sagruzījos. Skaidrs jau, ka smagu pacientu neturīgi cilvēki nevar atļauties ilgstoši marinēt mājās, bet izlasot ka cilvēkam, kuru ciniķi tāpat viegli noraksta, vecs, ar diagnozi, iespējams guļošs vai garīgi atpalicis, Ziemassvētku paciņai vēlme ir siltas zeķes, vitamīni 1-3 mēnešu kursam, pēc skūšanās losjons, smaržas vai tml, paliek smagi. No vienas puses protams, tādas dāvanas nav nekas slikts, tāda fiziska mīlestības izpausme, sevi palutini un sazemējies apzinātībā
Bet bet bet
Mēs visi esam vienu asins recekli, ātru pareizu reaģēšanu un mazu veiksmīti no pansionāta. Un tās, mīļie, ir pabaisas vietas
Manuprāt kā kurā. Tos, kurus palasīju nepārprotami bija rakstījuši paši. Par psihiatrisko pacientu arī bija, ka vajadzētu cimdiņus lai negrauž pirkstus. Citiem vēlmju ailītes vienkārši bija tukšas..
T.i. pa lielam jau kā paveicas ar darbinieku godaprātu. Šis tas jau nonāk arī līdz adresātiem, ir pastarpināti dzirdētas labas atsauksmes, zinu, ka vienu gadu (bezvada telefons vēstīja) ka kkur bija pietrūcis un tad darbinieces caur radiem draugiem paziņām meklēja kkādu pasūtīto štruntiņu, pat neatceros, kkāda specifiska lieta bija. Bija kas baigi nopriecājās par to paciņu.
Tā kā ej nu sazini, moš nāks tuvāk un es par šo padomāšu vēlreiz