Pa lielam jau par aktuālajiem notikumiem un viedokļiem nemaz negribas plēsties un strīdēties, to kas bijis tiesa zinās mūsu (ja paveiksies) pēcteči pēc 100 gadiem. Tagad arī akcija viss baigi forši aizsūti cilvēkam paciņu uz pansionātu. Gdpr, jā, bet palasot to konspektu ļoti ātri sagruzījos. Skaidrs jau, ka smagu pacientu neturīgi cilvēki nevar atļauties ilgstoši marinēt mājās, bet izlasot ka cilvēkam, kuru ciniķi tāpat viegli noraksta, vecs, ar diagnozi, iespējams guļošs vai garīgi atpalicis, Ziemassvētku paciņai vēlme ir siltas zeķes, vitamīni 1-3 mēnešu kursam, pēc skūšanās losjons, smaržas vai tml, paliek smagi. No vienas puses protams, tādas dāvanas nav nekas slikts, tāda fiziska mīlestības izpausme, sevi palutini un sazemējies apzinātībā
Bet bet bet
Mēs visi esam vienu asins recekli, ātru pareizu reaģēšanu un mazu veiksmīti no pansionāta. Un tās, mīļie, ir pabaisas vietas
Ja tu par to eņģeļu pastu, tad es domāju, ka 95% pansionāta iedzīvotāju vietā vadība aizpilda tos lodziņus, kur rakstītas viņu vēlmes. Daļa no tur esošajiem pansionātiem ir psihiatriskie, savukārt lielākā daļa no veco ļaužu pansionātos esošajiem pacientiem ir ar demenci, tā ka es pat nezinu, cik no tām dāvanām reāli tiek līdz savam adresātam, lai cik ciniski tas neskanētu. Un ko darīt, ja vienam atsūta dāvanu, bet citam ne? Pacienti ar garīgu atpalicību nesaprot, ka viņam nepienākas, tā ka gan jau tās dāvanas izdala uz visiem, ja vispār izdala. Siltas zeķes, losjoni, krēmi - ok, tās ir noderīgas lietas arī guļošajiem, bet smaržas, pulksteņi utml, nu nē, piem., ko 1.grupas invalīds darīs ar naudas maku, es nezinu.