10. Novembris 2020 (09:05)
Es domāju, ka vienīgā lieta, vienīgais diedziņš, kas tevi var noturēt šajā dzīvē, ja tu patiesi jau esi par mata tiesu bezdibeņa malā, ir laipnība. Kopā paklusēt, sajust siltu klātbūtni tepat blakus klusā cerībā, ka pāries arī šis un kāda sirsnīgas iejūtības druska ir dimants. Varbūt ne gluži dimants, bet spoža rasas lāse, kas iespīd dziļi tumsā
Tieši tā, laipnība un saudzīga ieskatīšanās, nevis ceļarullis pāri. Jo visus nevar ieliet vienā veidnē. Turklāt, ja par konkrēto ceļarulli, aiz tā stāv pārāk liels draivs un intensitāte, domāju, paša ruļļa operatora bērnības trauma ne tuvu nav atrisināta, tāpēc cilvēks to risina caur citu "case studies".