kaut kas iekšā saplīsa. drusku agrāk jau, bet izdzirdēju to Sīmani un sapratu, cik dziļi un cik ļoti. es pat nevarēju neko ne cibā ne kur lāga pateikt kur un kas. kad varēju, atkal un atkal abas Ezera versijas paklausīju. bija viens ļoti smags periods dzīvē. un tad vecā sagrabējušā kompī dziļā tumšā aukstā ziemā dziļi taigā četri? viņa albumi drusku salīmēja kopā, es pat nezinu kas tur bija sastāvā, mapīte saucās Haralds Sīmanis un dziesmas bija vienkārši numurētas. nu jā, un tad es kādu pusgadu klausījos gandrīz tikai Sīmani, tad, kad vispār varēju. šodien vēl domāju, bet ja liksies, ka rīt sāks ārkārtu, prasīšu dakterim nervu zāles, jo tālaika coping mechanism šībrīža situācijai nav pielietojami
un te forša saite uz raidījumu ar Valkas mēru.
https://www.youtube.com/watch?v=89c-yP_
un vispār es sapratu, ka man ļoti patīk tāda vienkāršība kas te ir. un jā, arī tembri, bet teksta augstvērtīgums, man vispār patīk ja lieto labu dzeju
4. Novembris 2020 (15:34)
Nē, to, kur Krauklis ar Sīmani sēž uz bluķīša no 2015 gada. Ļoti iesaku!
Šoviem man patīk numuri, viss cits drusku garlaiko, bet vienu x faktora sezonu ar bērniem kkā pamazām nomocījām, man uzdāvināja biļeti dzīvajā, es pavilkos. Krievu slido ar zvaigzni esmu iestrēgusi, par ilgu tā muldēšana un vēl viens kkāds šovs arī šitāpēc palicis neskatīts.
Vot Great British Bake Off gan mierīgi varētu skatīties. Vietējo vakariņu šovu gribētu, bet kompānijā nevaru, tur tomēr ik pa laikam neforšas lietas, pēc tam vajag skaidrojošo darbu un labāk jau to taupīt kad pati vairs nevaru un tomēr vecumam piemērotām izklaidēm (Eži un lielpilsēta u.tml.)