kaut kas iekšā saplīsa. drusku agrāk jau, bet izdzirdēju to Sīmani un sapratu, cik dziļi un cik ļoti. es pat nevarēju neko ne cibā ne kur lāga pateikt kur un kas. kad varēju, atkal un atkal abas Ezera versijas paklausīju. bija viens ļoti smags periods dzīvē. un tad vecā sagrabējušā kompī dziļā tumšā aukstā ziemā dziļi taigā četri? viņa albumi drusku salīmēja kopā, es pat nezinu kas tur bija sastāvā, mapīte saucās Haralds Sīmanis un dziesmas bija vienkārši numurētas. nu jā, un tad es kādu pusgadu klausījos gandrīz tikai Sīmani, tad, kad vispār varēju. šodien vēl domāju, bet ja liksies, ka rīt sāks ārkārtu, prasīšu dakterim nervu zāles, jo tālaika coping mechanism šībrīža situācijai nav pielietojami

un te forša saite uz raidījumu ar Valkas mēru.
https://www.youtube.com/watch?v=89c-yP_w--Y

un vispār es sapratu, ka man ļoti patīk tāda vienkāršība kas te ir. un jā, arī tembri, bet teksta augstvērtīgums, man vispār patīk ja lieto labu dzeju