Un vēl es gribētu aicināt lēnīgā pastaigā izstaigāt Maskačku, tur šobrīd ir maģiski - krāšņi zied pēdējās puķes, lapas jau krāsojas, zemē krīt tikai drusku, zaļš un nav pliks, toņi brīnišķīgi saskan ar ķieģeļiem un nedaudz apskretušo apmetumu, smaržo pēc treknas zemes un lapām un rudens un zīlēm un āboliem un kastaņiem šur tur var satikt arī Kultūras akadēmijas studentītes, ja paveicas tad apgarotām sejām domās skaitot (vai sacerot) dzeju