2. Oktobris 2020 (15:53)
Un tad, ja es nodzīvošu līdz pensijai un palikšu par pilnīgi traku čūsku veceni, piesakiet mani darbā kādā muzejā par tantuku kas visu dienu sēž stūrī un nikni šņāc uz apmeklētājiem, kas piegājuši pārāk tuvu un elpo virsū eksponātam.
Ok, alga nav liela, toties var savu frustrāciju ventilēt sabiedrībai pieņemamā veidā. Un nav kā garderobistam vai atslēgu dežurantei iestādē, var iztikt arī bez pieklājības frāzēm :D
Neteikšu, kurā muzejā, bet es savulaik krīzes laikā, lai varētu izdzīvot un turpināt studēt, pastrādāju ~gadu par muzejtantiņu. Tantiņas bija foršas tantes, problēma bija ar tiešās priekšniecības dāmām, kurām ikdienas izklaide bija izdomāt idiotiskus noteikumus, lai tantiņas varētu terorizēt. Tā kā, ja kāda muzejtantiņa tevi dur nost ar skatienu, kas zina, varbūt priekšniecības rīkojums. :)