iepriekš | 31. Augusts 2020 | tālāk
porcelāna lellīte [userpic]

31. Augusts 2020 (09:17)

Cik ilgi būs šis jāpacieš līdz pieslēgs apkuri? Vai vismaz lapas kļūtu smukas un gaiss sāktu smaržot kā rudenī. Mazpilsētas priekšpilsēta jau smaržo, te viss tikai tumšs un drūms un pelēks un salst. Kā jūtas nabaga tropiskās dvēseles es baidos iedomāties

porcelāna lellīte [userpic]

31. Augusts 2020 (17:15)

Zaļumi, protams, ir smuki, bet pa ielām tādēļ rāpot..

porcelāna lellīte [userpic]

31. Augusts 2020 (22:44)

Satiku vīru priekšnamā, samērījāmies. Es viņam esmu līdz kaklam

porcelāna lellīte [userpic]

31. Augusts 2020 (23:16)

Man ļoti interesants šķiet Robs Grīnfīlds. Piedzīvojumu meklētājs, vides aktīvists un kas tik vēl ne. Džekam baigi interesantas idejas. Viņš mēnesi Ņujorkā staipīja līdzi visus atkritumus, kas radās dzīvojot ka vidusmēra amerikānim. Iekārtoja dārzu vairāku cilvēku piemājas zālienā, uzslēja tur būdiņu un gadu ēda tikai to, ko pats izaudzē vai ievāc no savvaļas. Tad viņam bija plāns ceļot pa pasauli, viss, kas pieder mugurenē. Ārkārtā iestrēga Francijā un rakstīja grāmatu.
Es droši vien nepriecātos, ja vīrs šitik ekstremāli saietu mazākumā. Bet tā baigi interesanti paskatīties pa atslēgas caurumu kā citi dzīvo. Viņam mērķis lai citi arī padomā, bet caur ekstrēmismu parādīt ka var arī šitā

Te kā viņš ēd pļavu. Tas, ka nenoskaloja gan man šķiet briesmīgi
https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=3050334391760285&id=276444342482651&fs=1&focus_composer=0

porcelāna lellīte [userpic]

31. Augusts 2020 (23:27)

Kādreiz man bija daudz sapņu un ilūziju par to, kad es būšu pilngadīga/pieaugusi/dzīvošu viena/pelnīšu pati/ieguvusi izglītību vai amatu, tad...
Un bija priekšstati un vēlmes kā tad būs, kas man piederēs, kā es izskatīšos, ko es vilkšu, kā es jutīšos, ko es darīšu, kā es tērēšu, kāda es būšu, kas man patiks, ar ko es satikšos, ar ko es precēšos, kur es dzīvošu, ko es ēdīšu, no kādiem traukiem, no kādām krūzēm kafijošu u.t.t.
Un ir baigais kaifs, ja to, kas velkas līdzi nejauši izdodas īstenot un izbaudīt, un ir baigā brīvība atmest to, kas novecojis, nav aktuāls vai varbūt likās, kad būs x, tad obligāti y.
Un daļa no tās brīvības ir dot sev atļauju neatbilst tiem saviem pārspīlētajiem standartiem un darīt to, ko gribi, tā kā gribi. Nu, ir virssvars un 41.izmēra pēda. Bet tas netraucē uzvilkt melnu džemperkleitu, šikos zābakus ar pērlēm, zeķbikses ar rakstiņu un sarkanu lūpu krāsu vienā tonī ar atraitnīšu auskariem. Un brokastis visiem kopa ar našķi un kad visi atstāti dārziņā vīna glāzi ar sieru un augļiem vai vannu un sejas masku (ja būs siltais ūdens)
Jo neciest ciešanu pēc, lai būtu radošs un tā kā vajag un stilīgs un izbaudīt tādu jā, pilnīgi vidusmēra viduvēju mietpilsoņa laimi - tas ir reizēm ir baigais kaifs. Baigā paradigmas maiņa sev iedot nevis atņemt vai darīt pāri

iepriekš | 31. Augusts 2020 | tālāk