Akkunks kāda spriedze! MAN ir brīvs laiks līdz kādiem 15. Šausmās par to, ko iesākt pārmaiņas pēc nevis kā traka vista histēriski skrēju pa māju, bet ieliku veļenē bērnu dubļainos apģērbus (jeibogu reinkarnējušies no dubļu rukšiem), iedzēru tēju ar to kūciņu, kuru kāroju jau no vakardienas vakara, tagad guļu uz asā paklāja un nesaprotu ko tālāk.
Gulēt? Lasīt? Vannu? Psiholoģijas lekciju, par kuru samaksāts un kam tūdaļ iestāsies noilgums? Pierakstīties pie ārstiem/maksāt rēķinus/izveikt aprēķinus ar grāmatvedību? Tās tehnomeiteņu lekcijas beidzot iesākt? Piezvanīt kādam papļāpāt? Tā kā ir saule, nomazgāt logus? Nokopt balkona pussprāgoņas? Nomazgāt gliemežus? Šķirot @#€ lupatas?
Ā! Tik daudz laika, ko lai dara?!

Ā! jūzeris zazis saka lai eju pastaigā, a man smukie zābaki noberza kājas! :D

Kaimiņi ieviesuši kucēnu un atstājuši vienu. Ta nu mums tagad lūst sirds katram savā stāvā

Vispār jau tad, kad neesmu noņēmusies līka nejēgā pagurusi vai galīgi aptrakusi, es zinu i gramatikas likumus i pareizrakstību. Tikai cibā tādā normālā agregātstāvoklī reti kad ierakstās :D bet tā kā par cibošanu (būsim optimisti, teiksim - pagaidām) nemaksā, var atslābināt perfekcionismu, ar kuru jāķer blusas svešā tekstā.
Nu jā. Esmu drusku beigta un pagalam, esmu samīcījusi masu, izvārījusi frikadeļu zupu (tāda forša mammīga lieta ko darīt), salikusi atdošanai pa ceļam uz bd vienu pieklājīga izmēra maisu, citu salikusi sūtīšanai, novākusi no balkona lielāko daļu sprāguļu, notīrījusi palodzi, izmazgājusi tur grīdu, izkārusi veļu, divas netīrveļas kravas izmazgāju (tā jau nekas, tik tā pirms veļasmašīnas apstrāde aizņem baigi daudz laika), iznesu miseni, aizsūtīju e-pastu saviem dakterpierakstiem (kā man patīk šī opcija! atceries un sūti kait nakts vidū), ar rokām izmazgāju savu izejamo lina kleitu, nomazgāju traukus un drusciņ gribu atpūsties vai nošauties, bet jāģērbjas un jāiet uzsākt otrā maiņa :D
Nogurums nevar ne padomāt ne parunāt, bet nekas, gan jau aties