10 h kājās, stresā, skriešanā, zābakos, kas vismaz silti, toties uz papēža un nevilkti kopš aukstuma beigām. šobrīd esmu ne vien depresīva (arvien vairāk šķiet, ka jāiet runāties par naudu), izsalkusi (kopš saņēmu 'labās ziņas' neesmu kārtīgi ēdusi - kaut ko ar piespiešanos, no kārtīga ēdiena smaržas nenormāli velk uz korķi. cerams vismaz kļūšu ēteriska) un nogurusi, bet arī ar noberztu kāju 1 gab. noberztu ļoti muļķīgā vietā - kreisajai kājai zem īkšķa esmu ļoti vīlusies cilvēkos. visvairāk, šķiet, sevī
vilcienā redzēju scorpselīdzīgu personu
un izēdu visas atlikušās dzīvesbiedres barankas. ēst gribas, bet no visa cita nelabi

neesmu lasījusi nevienu viņa grāmatu, varbūt kādu avīžrakstu sensenā pagātnē, ne reizi neesmu ar viņu runājusi. pat ja satiktu uz ielas, tikpat nepazītu, bet man jums jāatzīstas slepenā, sen lolotā sajūsmā par Lato Lapsas kaķglābšanas darbiem
viņam, protams, no anonīmas tāduntādas personas sajūsmas internetā ne silts, ne auksts. tomēr jūtu vajadzību jums par to pastāstīt

divpadsmitos dienā tukšā dūšā ellīgā noskaņojumā laikam būtu par ekstrēmu ķerties pie Hektora, ko

esmu izēdusi pusbundžas gaļas konservu. tā kā tas neglābj no izsalkuma, jāiet tomēr uz veikalu pēc porolona. garšo pēc papīra, toties vēderā uzbriest un beidzot iestājas sāts
varbūt arī kādu ekleru. ekleru terapijai

esmu iestrēgusi Angļu pacientā. gara, stiepta filma, jau nevaru sagaidīt, kad beigsies. vienīgais prieciņš, ka varone atgādina rasbainieks Atj. turklāt tur ir jaukākā randiņu aina ever: http://www.youtube.com/watch?v=Dp-9C3FDaRY

kēksu trakums. šovakar 1 gab. rīt otrs ar atlikušo rūgušpienu pēc citas receptes