ķērcošie kaimiņu sīči bija pārspējuši paši sevi - šonakt man murgos rādījās miruši un mirstoši bērni, kas cits citu apslaktē

jūs esat domājuši par to, kā būtu, ja nebūtu nekā no tā, pie kā mēs esam ļoti pieraduši un, piemēram, ziepes vajadzētu vārīt pašiem? un ne jau tā, ka nopērk ziepju masu, pieliek krāsiņas un smaržiņas, pakarsē un ielej formās, lai sastingst. lielākā daļa tak nesajēgtu ne pelnus ar karstu ūdeni apliet lai tiktu pie sārma, lai drēbes izmazgātu, ne koka dēļus ar stikliņu nokasīt vai smiltīm apstrādāt tad, kad sastaigātas netīras, nemaz nerunājot par to, ka visi mēs pailktu pliki un salstoši, jo kurš gan mūsdienās pats šuj apģērbu vai medī zvērus lai tiktu pie siltas segas.
šī iemesla dēļ man patīk lasīt tādas grāmatas kā Grīna Laikmeta atjaunotāji un grāmatas par viduslaiku princesēm, kas vērpj un auž un izšuj

Dažreiz man ļoti pietrūkst to sadzīvisko sīkumu, ko pagājšziem saucu par saviem - mājas ar koka smaržu un dīvaino apkuri, pašai savu milzīgu teritoriju, kur visu darīt tā, kā ienāk prātā, milzīgā grāmatu plaukta un jā, pat mūždien aizsnigušo taciņu un neatmazgājamās koka grīdas

aiziet pēc kaķunaudas check
izņemt diegus check
dzija bēbīšu sedziņām check

vēl tikai jāuzcep info dažiem sludinājumiem, jāiečolē jaunumi darba mājaslapās, jāsazvanās ar vismaz vienu no traktantēm un šī būs bijusi pavisam produktīva diena

un vēl man šodien uznāca smīklis, kad reģistratūrā pavaicāja, vai es gad. neesmu no DzSOS