mīļā miera labad samierinos ar kopdzīvi ar banānu mizu. ja reiz nav citu rotaļlietu..

no visa veida romantikām man patīk tādas ar zirgiem, lieliskiem dabasskatiem, spēcīgiem vīriešiem n`stuff
jo īpaši ar kovbojiem vai senskotu/senīru kaujiniekiem un daiļām cēlām dāmām
tagad tutrubā skatos briesmīgas kvalitātes The Mists Of Avalon un kaifoju

es par seksu šeit nerakstu, jo man tā vienkārši nev. paldies par kūkām, tad jau labāk dzīvosim bez

kari banānu mizas dēļ. Irma lepni staipa apkārt zobos sakamptu nu jau sažuvušu banānu mizu, kamēr sīkais staigā pakaļ un dīc
gan jau dabūs pa muti

pizģec! ir noticis tas, par ko es visu laiku klusībā uztraucos. sīkais perdelis bāzās Irmai virsū, gribēja noņemt banāna mizu un dabūja pa aci. TO aci. psc. ko man tagad darīt? man ir panika

šobrīd man šķiet, ka vēl nožēlojamāk nav iespējams justies - es aizgāju pie tā sūda vetārsta un man uzbrauca, ka kaķi vetārstu sen neesot redzējis un ka es par viņu neesot gana rūpējusies, ka es esot nežēlīga. kā tad, bļe, divreiz dienā špricēt, divreiz dienā mazgāt dibenu un ieziest ar zālēm, četrreiz dienā pilināt acīs, stingra diēta, zaudēts naktsmiers un tagad vēl arī neatliekama operācija dažu tuvāko dienu laikā
tieši šobrīd man sevis šausmīgi žēl un man šķiet, ka vēl nožēlojamāk justies nav iespējams, bet es zinu, ka rīt man jāzvana tai tantei, kas līdz šim apmaksājusi ārstēšanu un tas viss dienā, kad pie manis ciemos brauks ar šizo tante, ar kuru jau tā ir grūti, es pilnīgi varu iztēloties sarunu 'ak, renātiņ! kas kaiš tam kaķītim? slimiņš? nābadziņš. no ielas? fūi, to nu gan tev nevajadzēja ņemt, renāte! kā nu tā!' it kā viņai kaut kas vispār rūpētu, it kā visiem nebūtu vienalga
tagad es jūtos tik slikti, ka saprotu to dumju, agresīvo, privātīpašniecisko tipu pievilcību - viņi ir skarbi, viņi ir rupji, es pieļauju, ka ar viņiem sekss arī nav pārāk labs (cik gan labi var būt gulēt ar totālu egoistu), viņi ir sekli, bet viņi neļauj darīt pāri savām sievietēm, viņiem riebjas kaķi, bet viņi ir gatavi pieciest (ja reiz manējai tik dikti vajag, lai tā būtu), ja atrod pareizo pieeju, viņi atrisina problēmu (un pēc tam mēnešiem ilgi zāģē)
tieši šobrīd es gribētu, lai man būtu tāds tēviņš, kas varbūt pasmejas, ir īgns un neapmierināms, bet to lietu nokārto, tikai tādas meitenes kā es taču ir pārāk gudras, pārāk skaistas, pārāk labas (augstprātīgās kuces) lai pievērstos tādiem rupjiem tēviņiem, un jaukie puiši vienmēr ir samīlējušies alkatīgās maitās
un ja man likās, ka tālāk nav kur, tad varu pateikt vien to, ka kaimiņi izdzirdēja kaukšanu un no tualetes ejot (tualete viņiem kāpņutelpā) pieklauvēja pie durvīm tā nu manu kaukšanu ir dzirdējis viss paģītis
un vakara procedūras vēl sekos, jo šobrīd man pārāk trīc rokas, lai es varētu iedurt adatu

kas man par vainu? ir taču jābūt kaut kam, ko es daru nepareizi

vai nu tās ir mana kristiešu draudziņa lūgšanas, kas nostrādāja vai mans pagalam raudulīgais "sātan, atpisies!" (to tas kristiešu draudziņš ieteica nokliegties labi skaļi, protams - daudz pieklājīgākā formā). man sanāca nožēlojami pīkstulīgi, toties ar entuziasmu
un tagad šķiet, ka viss virzās uz labo pusi
un tas ir lieliski, jo paraudāt man vienkārši nav spēka

vispazemojošākais ir tas, ka renātei mirklī, kad dakteris susināja asinis uznāca tāds kā vājuma mirklis un mazliet sagribējās ģībt
man vispār šķiet, ka ģībšana asiņu dēļ ir pretdabiska, ja esi sieviete. gadu gaitā taču pierod